Termogravimetrijas izmantošana CO2 sorbcijas pētīšanai

Viena no metodēm ar kuras palīdzību var aprakstīt porainu materiālu spēju adsorbēt oglekļa dioksīdu ir termogravimetrija. Metodes pamatā tiek pētīta materiāla masas izmaiņa atkarībā no temperatūras.

Paraugs tiek iesvērts porcelāna tīģelī un tiek uzsākta desorbcijas fāze.

Šajā fāzē inertas gāzes atmosfērā paraugs tiek sakarsēts līdz vēlamajai temperatūrai, kur tas tiek atbrīvots no apkārtējā vidē uzņemtajiem gaistošajiem savienojumiem – ūdens tvaikiem un citām gāzēm. Augstas temperatūras sorbcijas gadījumā desorbcija notiek pie 750 °C, bet zemas – 150 °C. Kad temperatūra sasniegta, tiek uzsākta nākamā fāze – adsorbcija.

Adsorbcijas fāze notiek ogļskābās gāzes atmosfērā. Šajā fāzē parauga masa pieaug, jo tas, temperatūrai pakāpeniski pazeminoties, adsorbē un absorbē oglekļa dioksīdu no apkārtējās vides. Noteiktā laikā un pie noteiktas temperatūras paraugs ir uzņēmis maksimālo daudzumu ogļskābās gāzes. Augstas temperatūras sorbcijas gadījumā tas notiek pie apmēram 650 °C, bet zemas – pie 25 līdz 75 °C.

Adsorbcijas un desorbcijas temperatūras katram materiālam var būt dažādas.

Adsorbcijas un desorbcijas cikli tiek atkaroti. Tādējādi tiek aplūkota materiāla spēja atkārtoti uzņemt ogļskābo gāzi un kā tā ar laiku krītas.