{"id":339,"date":"2021-05-26T15:37:08","date_gmt":"2021-05-26T13:37:08","guid":{"rendered":"http:\/\/ccsw.lu.lv\/?p=339"},"modified":"2021-06-18T15:37:58","modified_gmt":"2021-06-18T13:37:58","slug":"339","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/2021\/05\/26\/339\/","title":{"rendered":"Pazemes strukt\u016bras CO2 uzglab\u0101\u0161anai Latvijas teritorij\u0101"},"content":{"rendered":"<p>Oglek\u013ca dioks\u012bds ir vit\u0101li nepiecie\u0161ams dz\u012bv\u012bbas uztur\u0113\u0161anai uz plan\u0113tas, jo tas uztver un notur saules siltumu, un <em>fotosintez\u0113jo\u0161ie<\/em> organismi to izmanto og\u013chidr\u0101tu ra\u017eo\u0161an\u0101, sk\u0101beklim veidojoties k\u0101 blakusproduktam. Tom\u0113r, ja oglek\u013ca dioks\u012bda koncentr\u0101cija iziet \u0101rpus l\u012bdzsvara, tad tas s\u0101k apdraud\u0113t klimatu un t\u0101 piem\u0113rot\u012bbu dz\u012bv\u012bbai.<\/p>\n<p>Oglek\u013ca dioks\u012bda koncentr\u0101cija m\u016bsdienu Zemes atmosf\u0113r\u0101 ir ap 419 ppm un t\u0101 pak\u0101peniski pieaug. Tiek l\u0113sts, ka pirms industri\u0101l\u0101s revol\u016bcijas (1760. gads) \u0161\u012bs siltumn\u012bcas efektu izraiso\u0161\u0101s g\u0101zes saturs bijis ap 270 ppm. T\u0101dej\u0101di CO<sub>2<\/sub> saturs atmosf\u0113r\u0101 p\u0113d\u0113jo 260 gadu laik\u0101 ir audzis par vair\u0101k nek\u0101 30% un tas saist\u0101ms ar fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 izmanto\u0161anu un me\u017eu izcir\u0161anu. Tai pat laik\u0101, CO<sub>2<\/sub> koncentr\u0101cija atmosf\u0113r\u0101 iev\u0113rojami main\u012bjusies ar\u012b laik\u0101 pirms cilv\u0113ces pirms\u0101kumiem, piem\u0113ram, pag\u0101tnes nogulumu ser\u017eu anal\u012bze nor\u0101da, ka pirms 350 000 gadu CO<sub>2<\/sub> saturs bijis ap 300 ppm. Ar\u012b starp-ledus laikmetos un ledus laikmetos ir biju\u0161as \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas CO<sub>2<\/sub> atmosf\u0113risk\u0101s koncentr\u0101cijas. Tom\u0113r CO<sub>2<\/sub> satura pieaugums m\u016bsdien\u0101s ir cie\u0161i saist\u012bts tie\u0161i ar cilv\u0113ka darb\u012bbu un to nepiecie\u0161ams ierobe\u017eot, lai stabiliz\u0113tu klimatu.<\/p>\n<p>K\u0101 viens no risin\u0101jumiem CO<sub>2<\/sub> koncentr\u0101cijas pieauguma ierobe\u017eo\u0161anai ir t\u0101 uztver\u0161ana no emisijas avotiem pirms tas non\u0101k atmosf\u0113r\u0101. CO<sub>2<\/sub> iesp\u0113jams uztvert un noglab\u0101t porain\u0101s pazemes strukt\u016br\u0101s, ko p\u0101rsedz bl\u012bvi un kompakti nogulumi, kas sp\u0113j \u0161o g\u0101zi izol\u0113t no apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides. Viens no visperspekt\u012bv\u0101kajiem risin\u0101jumiem ir CO<sub>2<\/sub> noglab\u0101\u0161ana pazemes \u016bdens nes\u0113jsl\u0101\u0146os. Reakcij\u0101 starp oglek\u013ca dioks\u012bdu un s\u0101\u013co \u016bdeni veidojas v\u0101ja karbonsk\u0101be, kas veicina mineraliz\u0101ciju un veidojas karbon\u0101tu miner\u0101li.<img loading=\"lazy\" class=\"alignright size-full wp-image-335\" src=\"http:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/1-attels.jpg\" alt=\"\" width=\"340\" height=\"270\" srcset=\"https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/1-attels.jpg 340w, https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/1-attels-300x238.jpg 300w\" sizes=\"(max-width: 340px) 100vw, 340px\" \/><\/p>\n<p>Latvijas \u0123eolo\u0123isk\u0101 att\u012bst\u012bba ir veicin\u0101jusi daudzu porainu pazemes strukt\u016bru veido\u0161anos, kur\u0101s iesp\u0113jams uzglab\u0101t CO<sub>2<\/sub> l\u012bdz\u012bgi k\u0101 dabasg\u0101zi dabasg\u0101zes kr\u0101tuv\u0113s. \u0145emot v\u0113r\u0101 da\u017e\u0101do strukt\u016bru izm\u0113rus un tilpumu, CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161ana Latvij\u0101 iesp\u0113jama vismaz 17 da\u017e\u0101da izm\u0113ra strukt\u016br\u0101s (1. att\u0113ls). 15 perspekt\u012bvas strukt\u016bras CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anai ir izvietotas valsts sauszemes teritorij\u0101, bet divas strukt\u016bras ir Baltijas J\u016br\u0101.<\/p>\n<p>Sauszemes strukt\u016bras izvietotas galvenok\u0101rt valsts centr\u0101laj\u0101 un rietumu da\u013c\u0101, savuk\u0101rt strukt\u016bras j\u016br\u0101 atrodas l\u012bdz 50 km att\u0101lum\u0101 no Liep\u0101jas ostas. Perspekt\u012bv\u0101s strukt\u016bras atrodas uz Liep\u0101jas-Saldus l\u016bzuma zonas Kaledonijas strukt\u016brkompleks\u0101. Visperspekt\u012bv\u0101k\u0101s sauszemes strukt\u016bras CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anai iegu\u013c no 700 l\u012bdz 1100 m dzi\u013cum\u0101, to plat\u012bba ir no 10 l\u012bdz 100 km<sup>2<\/sup>, savuk\u0101rt tilpums vari\u0113 no 2 l\u012bdz 60 miljardiem m<sup>3<\/sup>.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-336\" src=\"http:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/2-attels.jpg\" alt=\"\" width=\"363\" height=\"192\" srcset=\"https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/2-attels.jpg 363w, https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/2-attels-300x159.jpg 300w\" sizes=\"(max-width: 363px) 100vw, 363px\" \/>Strukt\u016bras CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anai ir Kembrija sist\u0113mas nogulumi, kas atrodas Baltijas art\u0113zisk\u0101 baseina teritorij\u0101 (2. att\u0113ls). Latvijas teritorij\u0101 Kembrija nogulumus biez\u0101 sl\u0101n\u012b p\u0101rsedz jaun\u0101ki nogulumi (Ordoviks, Sil\u016brs, Devons un Kvart\u0101rs, viet\u0101m ar\u012b Karbons, Perms, Triass, Jura un Kr\u012bts), kas darbojas k\u0101 dabiska izol\u0101cija perspekt\u012bvaj\u0101m CO<sub>2<\/sub> kr\u0101tuv\u0113m. Kembrija sist\u0113mu Latvijas teritorij\u0101 veido da\u017e\u0101di terig\u0113nas izcelsmes nogulumi, t\u0101di k\u0101 smil\u0161akmens, smilts, aleirol\u012bts, m\u0101ls un argil\u012bts.<\/p>\n<p>V\u0113l pirms desmit gadiem CO<sub>2<\/sub> s\u016bkn\u0113\u0161ana un uzglab\u0101\u0161ana pazemes strukt\u016br\u0101s bija \u013coti d\u0101rgs risin\u0101jums, bet strauj\u0101 m\u016bsdienu tehnolo\u0123isk\u0101 att\u012bst\u012bba un CO<sub>2<\/sub> emisiju izmaksu pieaug\u0161ana jau \u0161odien padara CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anu pazemes strukt\u016br\u0101s par ekonomiski pamatotu un izdev\u012bgu risin\u0101jumu, kas n\u0101kotn\u0113 tikai pieaugs.<\/p>\n<p>Apr\u0113\u0137in\u0101t\u0101 kapacit\u0101te CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anai Latvijas sauszemes strukt\u016br\u0101s ir 404 Mt, savuk\u0101rt j\u016br\u0101 t\u0101s ir 167 Mt (3. att\u0113ls). Tom\u0113r \u0161ie apr\u0113\u0137ini ir novecoju\u0161i un balst\u012bti uz \u013coti visp\u0101r\u012bgu inform\u0101ciju ar zemu detalit\u0101tes pak\u0101pi un re\u0101l\u0101 uzglab\u0101\u0161anas kapacit\u0101te iev\u0113rojami p\u0101rsniedz \u0161o apjomu, &#8211; p\u0113c m\u016bsu optimistiskiem apr\u0113\u0137iniem t\u0101s ir l\u012bdz 1000 Mt. T\u0101d\u0113\u013c projekta dal\u012bbnieki uzskata, ka ir nepiecie\u0161ama detaliz\u0113ta un individu\u0101la \u0161o pazemes strukt\u016bru izp\u0113te, v\u0113l jo vair\u0101k t\u0101d\u0113\u013c, ka Latvija ir vien\u012bg\u0101 no Baltijas valst\u012bm, kur lokaliz\u0113tas perspekt\u012bvas pazemes strukt\u016bras CO<sub>2<\/sub> uzglab\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" class=\"alignleft size-full wp-image-337\" src=\"http:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/3-attels.jpg\" alt=\"\" width=\"415\" height=\"253\" srcset=\"https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/3-attels.jpg 415w, https:\/\/ccsw.lu.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/06\/3-attels-300x183.jpg 300w\" sizes=\"(max-width: 415px) 100vw, 415px\" \/><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Oglek\u013ca dioks\u012bds ir vit\u0101li nepiecie\u0161ams dz\u012bv\u012bbas uztur\u0113\u0161anai uz plan\u0113tas, jo tas uztver un notur saules siltumu, un fotosintez\u0113jo\u0161ie organismi to izmanto og\u013chidr\u0101tu ra\u017eo\u0161an\u0101, sk\u0101beklim veidojoties k\u0101 blakusproduktam. Tom\u0113r, ja oglek\u013ca dioks\u012bda koncentr\u0101cija iziet \u0101rpus l\u012bdzsvara, tad tas s\u0101k apdraud\u0113t klimatu un t\u0101 piem\u0113rot\u012bbu dz\u012bv\u012bbai. Oglek\u013ca dioks\u012bda koncentr\u0101cija m\u016bsdienu Zemes atmosf\u0113r\u0101 ir ap 419 ppm un&#8230; <a class=\"read-more\" href=\"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/2021\/05\/26\/339\/\">Read more<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[7],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/339"}],"collection":[{"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=339"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/339\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":341,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/339\/revisions\/341"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=339"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=339"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/ccsw.lu.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=339"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}