Jaunumi

Sekmīgi noslēdzies projekts “Koncepcijas “enerģija no atkritumiem” inovācija zema oglekļa satura ekonomikai: jauna oglekļa uztveršanas tehnoloģija cieto sadzīves atkritumu termoķīmiskajai pārstrādei (oglekļa uztveršana un uzglabāšana no atkritumiem – CCSW)”. Projekta galvenais mērķis bija paplašināt zināšanu bāzi par oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijām cieto sadzīves atkritumu pārstrādei pieejā, kas integrē oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu koncepcijā “enerģija no atkritumiem”. Projekta rezultātā sagatavotas 10 zinātniskās publikācijas, sniegti 9 ziņojumi zinātniskajās konferencēs un 1 patenta pieteikums. Pierādītas iespējas nodrošināt Latvijā klimatneitrālu attīstību, iezīmējot perspektīvus risinājumus, tajā skaitā CO₂ apglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās. Izstrādāti risinājumi CO₂ piesaistei, izmantojot sorbciju un pētītas iespējas veidot atkritumsaimniecības pārvaldību, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

The project “ Innovation of the waste-to-energy concept for the low-carbon economy: Development of novel carbon capture technology for thermochemical processing of municipal solid waste (Carbon Capture and Storage from Waste – CCSW)” has been successfully completed. The main objective of the project was to expand the knowledge base on carbon capture and storage (CCS) technologies for the waste management sector in an approach that integrates carbon capture and storage into the concept of “energy from waste”. As a result of the project, 10 scientific publications have been prepared, 9 reports have been presented at scientific conferences and 1 patent application. Proven possibilities to ensure climate-neutral development in Latvia by outlining promising solutions, including CO₂ storage in geological structures. Solutions have been developed for CO₂ capture using sorption and options have been explored for waste management to mitigate climate change.  

Šī gada 18 – 20 maijā Rīgā, Latvijas Universitātē notika konference “11. European Conference on Renewable Energy Systems (ECRES 2023)” (https://www.ecres.net/), kuras organizācijas komitejas līdz-priekšsēdētājs bija profesors Māris Kļaviņš, bet kuras organizēšanā piedalījās projekta grupa. Konference notika 2 sesijās – uz vietas Latvijas Universitātē un attālināti un tajā piedalījās 186 dalībnieki no 38 valstīm. Konference pavēra iespējas iepazīties ar aktuāliem pētniecības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas risinājumiem un prezentēt projekta ietvaros veiktus pētījumus sniedzot ziņojumu: Maris Klavins, Linda Ansone-Bertina, Lauris Arbidans “- Development of Sorbents for Carbon Capture to Achieve Carbon Neutrality”.

Links uz programmu: http://ccsw.lu.lv/wp-content/uploads/2023/06/prg_p.pdf

J.Krūmiņa un M.Kļaviņa publikācijā “Investigating the Potential of Nuclear Energy in Achieving a Carbon-Free Energy Future” aplūkota konceptuāli jauna pieeja Latvijas ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanai attīstot pēc ES Zaļā kursa taksonomijas videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu – kodolenerģiju. Jautājuma aktualitāte ir nosaka nepieciešamība nodrošināt Latvijas saistības ES dalībvalstu priekšā, kā arī videi draudīgu risinājumu iztrūkums atkritumsaimniecībā. Rakstā aplūkotas enerģētikas attīstības alternatīvas un pamatots kodolenerģētikas attīstības potenciāls paralēli, ekonomiski pamatoti risinot atkritumu pārstrādes jautājumus. Vienlaikus uzsvērta nepieciešamība attīstīt inovāciju atkritumu pārstrādē sekmējot siltumnīcefekta gāzu piesaisti.

Šī gada 1. martā projekta zinātniskais vadītājs ņēma dalību pasākumā “Recent updates and position of CCS in the Baltic states” par tēmu “Stimulate and continue the discussion on the current situation and the next steps for the development of carbon capture and storage (CCS) in the Baltic states.” Pasākumā tika prezentēta prezentācija ar nosaukumu “Progress in industry research: University of Latvia”.

Darba kārtība: http://ccsw.lu.lv/wp-content/uploads/2023/03/Agenda_01.03-1.pdf 

Šajā brošūrā mēs iedziļināmies dažādās oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas metodēs, kas ir būtisks aspekts oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanā atmosfērā un globālo katastrofālo risku mazināšanai planētai un civilizācijai. No absorbcijas tehnoloģijām, piemēram, ķīmiskā un fizikālā absorbcija, līdz adsorbcijas tehnoloģijām, kurās izmanto aktivēto ogli un reģenerācijas ciklus, šī grāmata aptver šo visu. Padziļināti tiek apspriesta arī kalcifinikācija, kriogēnā atdalīšana, membrānas atdalīšana un bioloģiskā atdalīšana, izmantojot mikroaļģes, tādejādi piedāvājot visaptverošu izpratni par tehnoloģiju, kas ir šo novatorisko risinājumu pamatā. Brošūras mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu par šīm tehnoloģijām un šajā jomā panākto progresu, jo pasaule saskaras ar arvien pieaugošu nepieciešamību rīkoties, lai saglabātu nākotni un dzīves kvalitāti.

Šī gada 14.12 notika projekta sanāksme LU pētniekiem tiekoties ar SIA ZAAO projekta grupu, lai pārrunātu dzīves cikla analīzes izmantošanas iespējas atkritumsaimniecībā. Pētniece Zane Vinceviča-Gaile iepazīstināja ar programmas SimaPro pielietošanas iespējām un scenārijiem, kas izmantojami SIA ZAAO darbības aprakstam, izvirzot mērķi – samazināt atkritumu apsaimniekošanas ietekmes uz vidi. SIA ZAAO eksperts Mārtiņš Niklass uzsvēra atkritumu savākšanas distances ietekmi uz uzņēmuma darbības efektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomiem. Šī jautājuma izpēte tika izvirzīta par vienu no dzīves cikla modelēšanas uzdevumiem. Kā citi aktuāli darba turpināšanas virzieni tika atzīmēta nepieciešamība turpināt izmantojamo datu precizēšanu un gazifikācijas izmantošanas izpēte.

Šī gada 5 – 7 decembrī par projekta rezultātiem tika sniegts ziņojums konferencē “Green Deal – 2023”, kuras laikā tās dalībnieki aplūkoja jautājumus par klimata tehnoloģiju attīstību. Konferencē piedalījās 862 dalībnieki no 38 valstīm. No vienas puses dalība konferencē bija nozīmīga, jo ļāva iepazīties ar aktualitātēm siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas jomā kā arī sabiedrības pāreju uz klimatneitrālu attīstību. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar ziņojumu: M.Kļaviņš, L.Ansone-Bertina, L.Arbidans, U.Celma (2022) Progress at development of carbon capture technologies a tool to achieve carbon neutrality aims . Pēc ziņojuma prezentācijas dalībnieki uzdeva jautājumus par oglekļa uztveršanas risinājumu izmantošanas un sintēzes apstākļiem un iegūtās hidroogles īpašībām.

Links uz konferences programmu pieejams šeit.

Šī gada 1. -2. decembrī Varšavā, Polijā notiks starptautiskā zinātniskā konference  The 2^nd International Conference on Pollution Prevention and Clean Technologies (ICPPCT 2022), kas veltīta piesārņojuma novēršanai un attīrīšanas tehnoloģijām. Tās galvenais mērķis ir parādīt, kā jaunas un novatoriskas tīras tehnoloģijas varētu izmantot, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu, samazinātu ēku oglekļa pēdas nospiedumus, rūpnieciskās ražošanas procesus un pakalpojumu nozares. Īpaša interese ir arī pētniecības aspektiem, kas ierosina novatorisku vides politikas instrumentu dizainu, novatoriskus finanšu modeļus, kas varētu veicināt energoefektīvu un oglekļa emisiju neitrālu produktu/procesu/tehnoloģiju izstrādi. L.Ansone-Bērtiņa sniedza ziņojumu par projekta rezultātiem –  atkritumu hidrotermālo karbonizāciju, lai risinātu oglekļa uztveršanas problēmu.

Šī gada 12. septembrī notika kārtējā projekta plānošanas sanāksme. Pēc ilgāka laika, sanāksme notika klātienē Latvijas universitātes Dabas mājā, tajā piedaloties Latvijas Universitātes projekta darbiniekiem, kā arī sadarbības partneriem. Sanāksmes galvenie pārrunājamie jautājumi bija līdz šim veikto laboratorisko pētījumu apkopojums, kā arī tālāko pētījuma virzienu noteikšana. Tika akcentēts arī pozitīvais viduspoma atskaites vērtējums. Klātesošie sniedza īsas atskaites par līdz šim projektā padarīto, kā arī vizuāli demonstrēja pētījumu un darbību rezultātus kolēģiem.

Šī gada 7 – 9 maijā Stambulā (Turcija) notika konference ECRES 2022 “10. EUROPEAN CONFERENCE ON RENEWABLE ENERGY SYSTEMS ECRES 2022”, kas veltīta atjaunojamo enerģijas risinājumu izpētei. Konferencē tika sniegts 161 ziņojums, bet to autori pārstāvēja 59 valstis turklāt liela vērība tika pievērsta enerģijas ieguves avotu diversifikācijai. Profesors Māris Kļaviņš sniedza ziņojumu par projekta rezultātiem: hibrīdsorbentu izmantošanas iespējām CO₂ saistīšanai.